Teksta izmērs

Māmiņu Dienā (1)

Kā maija ziedi, atmiņas plaukst sirdī,
kur katra taka smaržo savādāk,
un katra dziesma senu stāstu jundī,
kā ziedu vējš tie atkal ciemos nāk
no bērnu dienu bezbēdīgā prieka,
un mātes acu skata glāsmainā
no mīļuma, kas tikai viņas klēpī
kā smalka rasa acīs valgums kāpj.
Jau maigos pumpuros šalc lielā liepa
un ābele pret sauli plakstus ceļ,
zem viņām, mīļajām nu eju viena,
lēns vakarvējš tur mātes dziesmu dzied.    




No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem.
No sirsniņas es mīlēju-
Savu tēvu māmuliņ!




Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi manim dārgāka
Par saulīti un baltu dienu.




Mana mīļa māmulīte
Mani mīļi audzināja
Pati māte dubļus brida
Mani nesa rociņā




Saulīt mīļa, māmiņ jauka
Abas viena labumiņa
No saulītes silti rīti
No māmiņas mīļi vārdi!    
 

 

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Līdz pašai zemītei!
Māmiņ, tavu labumiņu,
Līdz mūžiņa galiņam!




Ar baltām ievu kurpēm,
Un tulpju svecēm košām.
Ar pienenīšu zeltainām pļavām,
Un putnu dziesmām skaļām.
Ar pirmo saules staru,
Un baltu ķiršu zaru.
Nāk pavasaris mātes sveikt...



Māmiņai
Pasniedz savas rokas pretī,
raupjās saujās sauli sniedz
un, ar savu gaišo smaidu,
vēlreiz bērnam justies liec

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
galvu Tavā klēpī likt
un pie seno dienu sapņiem,
tā kā bērnībā, reiz tikt

Ļauj man atcerēties vārdus,
kurus sirdī spēju rast,
tikai, diemžēl, tajās dienās
pateikt nespēju Tev prast

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
vēlreiz Tavā sirdī smelt,
lai es smago dzīves nastu
spētu viegli plecos celt

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
vēlreiz mīlestību krāt,
kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, māt!
/Gaigaļu Jānis (Jonjs)/

Jaunākie sludinājumi