Teksta izmērs

Jāņi (1)

Jāņunakts
No dvēseles jaustiem bezdibeņiem,
No teiksmām un no laikiem seniem
Es dzirdu dimdam pakavas:
Tur Jānis jāj pa rudzu lauku
Ar pirmo zelta vārpu plauku,
Kas zila krēslā dus.
Līkst sparu gali, meijām vīti,
Ar radiem pulka skūpsti miti –
Jau līgodziesmas skan.
Pie lūpām alus kausu lieku,
Lai piepulcināts gariem tieku,
Kas šonakt apkārt man.
No Dieva lauka ziedi nesti,
Tie nakts un rasas dvašu dvesti
Par galvu liecas vainaga.
Pats Jānis lauzu vidu stājas,
Lai gaviles sāk trīcēt mājas,
Kur slienas uguns liesmaina.
Ar viņas blāzmu svētu vaiga
Sirms Janatēvs ap galdiem staigā
Un savu dziesmu dzied.
Vits apin’s reibiguma kvēla
Es tiecos jauno dienu tēla,
Kas mirdzot garam iet.
Gar Raznu, Daugavu un Gauju,
Gar Lielupi un Ventu strauju
No tūkstoš mutēm līgo līst.
No nezināmu laiku miglas
Ap viņām stājas elpas žiglas
Un dziesmai līdzi klīst.
Ar līgotāju straumēm možam,
Pa tēvu zemes setam košam,
Ko posis tautas prieks,
Kur viņas vainags mūžam zaro,
Pilns auglības un uguns staro
Caur nakti šo ka brīnums liegs.
                              Eriks Raisters    



Līksmi, prieku Līgo svētkos.
Arī veiksmi Papardgrēkos!
Siers, alus, uguns liesmas,
Draugu pulkā jautras dziesmas!    



Jāņu diena svēta diena,
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu saskatīja.



Nāc Jānīti kalniņā,
Kurināšu uguntiņu,
Lai sildās Jāņa bērni,
Jāņa naktī līgodami.



Katru gadu Jānīts nāca,
Nu atnāca šo gadiņu,
Nu atnāca šo gadiņu,
Zāļu pušķi rociņās.



Visas puķes uzziedēja,
Papardīte neziedēja,
Tā ziedēja Jāņu nakti
Zeltītāmi lapiņām.



Jauka bija Jāņu diena
Par visām dieniņām:
Līgo saule, līgo bite,
Līgo visa radībiņa.

Pie avota līgot gāju
Pašā Zāļu vakarā;
Izlīgoju zelta kroni
Ar visām lapiņām.



Sit, Jānīti, vara bungas
Pašā Jāņu vakarāi,
Lai skan labi Jāņu dziesma
Pašā zāļu vakarā.



Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.




Ņem spēku no jāņuzālēm,
Ko tās tev šovakar sniedz -
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd -
Tā paliks ar tevi tik ilgi.
Kaut sen būs atausis rīts.
Ņem spēku no jāņuzālēm,
No gaismas,kas kalnos zied,
Ņem spēku no nakts bez tumsas,
Kas šonakt pār zemi iet.
A. Anitīna




Madaras, rudzupuķes, pīpenes,
Smaržu reibonī modies būs rīts,
Magones, vīgriezes, kreimenes,
Aicinās visus mūs nākt līdz.

Drīz gunis pār kalniem spīdēs,
Un Līgo nakts burvīga būs,
Papardēs daudzi mīlu meklēs,
Un jāņtārpiņš gaismots būs.

Dziesmas skanēs pār kalniem, lejām,
Un alutiņš putojošs būs,
Nāks Jāņu bērni no kalniem, lejām,
Un rotaļās ievedīs mūs.

Prieki un līksmība valdīs gaisā,
Ziedu smaržās noreibs prāts,
Ugunskurs dzirksteļos kalna galā,
Līdz deju ritmā zudīs takts.

Un rīts, kad atnāks ar baltu rasu,
Tad saule savus starus cels,
Mēs sveiksim gaišu Jāņa dienu,
Bet migla pār pļavām nakts mīlu vels....
Mora Saule




No pļavu zālēm
vainagu es viju
Un domās nosūtu
Tev šovakar,
Lai visas uzplaukušo
Puķu melodijas
Ar dzimtās puses
Vasarlaika gaismu
Tev uzdāvā to
Brīnumaino ziedu,
ko tikai reizi
Gadā atrast var!
Līgo ! Līgo ! Rediģēt
Jānīts brauca katru gadu...

 


Sanākati, Jāņa bērni,
Saņemati Jāņa dienu.
Jāņa diena lepni nāca
Ugunīs vizēdama.    




Pūt, Jānīti, vara tauri
Pašā Jāņu vakarāi,
Lai sanāca Jāņa bērni,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai dziedāja Jāņu dziesmas,
Lai atnesa Jāņu zāles,
Lai iedzēra Jāņu alu,
Lai uzkoda Jāņu sieru
Lai aizdedza darvas mucu,
Lai darija vaiņadziņus,
Lai gaidija Jāņu rītu,
Kad saulīte rotājāsi.    



Lai saulgriežu naktī
Līgotājus silda
Jāņuguns liesmas
Un sirdī ikkatrā
Skan gaismas dziesmas!



Jāņu nakts

Lai līgo zaļās zāļu lejas,
Lai kalnos Jāņugunis kvēl!
Lai ozolkausos alus lejas, -
Mēs līgot, līgot gribam vēl.

Šī nakts ir dziļam svētku priekam,
Šai naktī runā tautas sirds.
Mēs tuvāk laimes ziedam tiekam,
Tas tikai Jāņu naktī mirdz.

Ir lauki baltas rasas pilni,
Nav galvai zāļu vainags smags.
Tver zaļo Jāņu pusnakts vilni, -
Lai iztukšots tiek dzīru rags!
Pavils Rozitis




Lai list visskaistakais lietus,
Visdzidrako rasu dod rits,
Un kaut ko no saulgriezhu brinuma,
Lai katrs panjem sev lidz..



Papardītei grūta dzīve,
Līgo Līgo
Jāņu naktes baidījās,
Līgo Līgo
Jāņu naktī Jāņa bērni,
Līgo Līgo
Papardītes retināja
Līgo Līgo !    




Nāc, iepīsim vasaras savas
Jāņu vainagā biezā!
No madarām,vīgriezēm,papardēm,
No ozollapām dižām.
No miglas pa smalkai nītij.
Un rasas zīlēm kā krellēm.
Iepīsim vasaras savas
Vasaras Saulgriežu stellēs!
Sildīs seģene dārgā
Košām vasarām austa,
Kad ziemas Saulgriežu baltums
Cels savas plaukstas vēl augstāk.
Gundega Salna




Lai siera ritulis ripo,
Lai puto alutiņš salds,
Lai uzzied papardes zieds,
Un ataust Jāņu rīts balts!



Jāņu diena svēta diena,
Aiz visām dieniņām:
Jāņu dienu Dieva dēls
Saules meitu sveicināja.




Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.
Alus kausi - Jāņu sieri,
Jampadrači-jautrās dejās,
Ja vien paši jautri būsiet,
Papardītē laimi gūsiet!
Tautas dziesma Rediģēt
Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām:
Vienā malā saule gāja,
Otrā saule uzlīgoja



Prieku, līksmi Līgo svētkos
Veiksmi saldos papardgrēkos
Tad vēl šasliks, uguns liesmas -
Draugu pulkā līksmas dziesmas!    




Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.




Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš,
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs




Vēl puto madaras,
Un vīgriezes lej smaržas,
Vēl līči matos ūdensrozes pin,
vēl dienām liepziedu un medus garša.
Jo šis ir laiks,
kad cilvēki un daba ar neprātīgu ziedēšanu -Līgo svētkus svin!



NERĀTNĀS tautasdziesmas

Divi graudi miežu mērcu,
Trīs muciņas alus daru.
Divi reizes pasadzēru,
Abi pauti notrīcēja;
Pasadzēru trešo reizi,
Slējās stāvu pipelīte


Kūsis dega kalniņāi
Zilajam ugunem;
Pipelīte glābt tecēja,
Ūdens blašķe mugurāi


Bēdz, pīzdiņa, kārkliņos,
Nu brauc tavi precinieki:
Kūšu Jēcis, pautu Pēcis,
Pipelītes Indriķītis.


Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Zem eglītes negulēt:
Lietus lija, skujas bira,
Zutis līda vēderā.
Tas nebija upes zutis,
Tā bij puiša pipelīte


Jānīt, tavu stipru zāli,
Appirdos noraujot:
Kātiņš rokas resnumā,
Ziediņš plaukstas platumā.


Pisieniņš nabadziņš
Pa pasauli vazajās,
Nu atnāca mūs' mājā
Pašā darba laiciņā.
Miers no darba, miers no darba,
Nu visiem japisās!


Kur tu brauksi, pipelīte,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu Roņa tauku,
Gulta čīkst pisoties.


Dziedi skaļi, maza meita,
Lai aug kūsis kuplumā:
Ja tu skaļi nedziedāsi,
Samessies čukurā.


Ak, tu tautu neveiklīte,
Tavu skaistu augumiņu!
Man iztrūka biksēm pogas,
Uz tevīm skatoties.

 
Ņemat mani, ciema puiši,
Es bagāta ciema meita:
Man pupiņi sudraboti,
Kūsīt's zelta lapiņām.


Ko tie puiši gribēdami
Cilā manu priekšautiņu?
Apakš mana priekšautiņa
Apzeltīta vāverīte.
 

Vecais mani jaunu ņēma,
Bet raženi turējās:
Trīs reiziņas naksiņā
Kā līgot nolīgoja!


Dod, māmiņa, ja dodama,
Dodi mani slakteram!
Slakteram gaļas pauti,
Iespeķota pipelīte.


Pisies meita, ko tu gaidi
Vai tu savu nāvi gaidi?
Atnāks, nāve paņems tevi –
Tārpi pīdzu rubinās.

Jaunākie sludinājumi