Teksta izmērs
Pirmdiena, 25 Augusts 2014 00:00

Vasaras darbs Kongresa bibliotēkā

Vērtēt šo ziņu
(0 balsis)

Kopš 2009. gada esmu strādājusi par angļu valodas pasniedzēju mūsu vietējā kolledžā, mazajā Lansingas pilsētā, Mičiganas pavalstī.  2010. gadā es ieguvu savu maģistra gradu Lingvistikas fakultātē, Veinas pavalsts universitātē, Detroitā.  Savam diplomdarbam es izpētīju un izskaidroju, kā daudzi latviešu valodas salikteņi, ir atvasināti no darbības vārdu saknēm un semantiskiem priekšmetiem.  Nolēmu studēt valodniecību pēc tam, kad es biju pavadījusi gandrīz gadu, dzīvojot un strādājot Latvijā, kur es pirmo reizi aptvēru, ka mana dzimtā valoda krasi atšķiras no tās, ko es dzirdēju un lasīju Latvijā.  Esmu dzimusi un augusi latviešu ģimenē, Amerikas Savienotajās Valstīs.  Augot mēs ar brāļiem savā starpā sarunājāmies latviski un vēl tagad arī tā turpinām.  Latvietība ir vienmēr bijusi daļa no manas dzīves, bet – daļa, par ko, es ne vienmēr esmu īpaši piedomājusi.  Pirmo reizi es biju Latvijā 1996. gadā.  Tas bija uz divpadsmit īsām dienām.  Divpadsmit dienās var daudz Latvijā baudīt kā tūrists, bet maz var saprast par īsto dzīvi un izdzīvošanu tur.  2003. gadā es nodzīvoju gandrīz veselu gadu Latvijā.  Toreiz es aizbraucu uz Latviju, meklējot manas ģimenes saknes, tās saiknes, kuŗas liek man lasīt, rakstīt un runāt latviski.  Tomēr dažādu iemeslu dēļ es skumīgi devos prom no Latvijas un atgriezos Amerikā.
Šī gada agrā pavasarī es izlasīju sludinājumu par darba iespēju šovasar Kongresa bibliotēkā.  Es nesagaidīju, ka mani pieņems šajā darbā, bet es nevarēju pieļaut, lai šī izdevība man aiziet gaŗām.  Man bija svarīgi pieteikties, pat ja tas tikai ļautu man piedzīvot šo pieteikšanās procesu un neko citu.  Dzīvē ir svarīgi turpināt pilnveidot sevi, savas zināšanas un savu karjeru.  Vai mani pieņemtu, vai arī ne, bija īstais brīdis pieteikties un izjust to iespēju un cerību uz kaut ko labāku.  Lai pieteiktos, man vajadzēja sameklēt divas paziņas, kuŗas ir aktīvas latviešu sabiedrībā un kuŗas būtu ar mieru atsaukties par mani.  Man arī bija jāatbild uz diviem jautājumiem: kas man interesēja par šo darbu un ko es cerēju iegūt no šī darba?  Es nebiju veikusi nekādus smagus pētnieciskus darbus, kopš ieguvu savu maģistra gradu, bet vienmēr esmu jutusi, kamēr man būs kaut kāds sakars ar Latviju, es spēšu būt apmierināta ar savu dzīvi.  Kartes es nekad nebiju īpaši pētījusi, bet  vietu vārdu nosaukumi man ir vienmēr intersējuši.  Un tāpēc, ka esmu angļu valodas pasniedzēja, es zināju, ka šis darbs man paplašinātu zināšanas un reizē sniegtu neticamu intelekutālo baudu.  
Dažas nedēļas vēlāk pa tālruni mani intervēja Grēnts Hēris (Grant Harris)no Kongresa bibliotēkas. Hērisa kungs ir Eiropas nodaļas vadītājs.  Mums bija laba saruna, un pēc dažām dienām viņš man piezvanīja un piedāvāja darbu vasarā.  Es visu pametu uz vasaras laiku, ieskaitot savu paredzēto vasaras darbu, mācot angļu valodu, un arī savu ģimeni, un devos uz Amerikas galvaspilsētu.  Vašingtonas latviešu sabiedrība mani laipni pieņēma, un tur man paliek daži labi jauni draugi.  
Viens no maniem uzdevumiem bija aplūkot, izpētīt un aprakstīt apmēram simts Latvijas kartes no senākajiem laikiem līdz 1970. gadam. Dažas kartes bija latīņu valodā, bet bija kartes arī vācu, krievu, un, protams, latviešu valodā. Man sevišķi patika pētīt latviešu kartes. Daļēji tas bija tāpēc, ka es visus vārdus kartē varēju izprast. Vācu, krievu un latīņu kartēm man bija jāpieraksta vārdi uz papīra un vēlāk vajadzēja pārtulkot tos, lai varētu izprast, par ko tā karte bija.  Es sastrādājos ar divām citām bibliotēkas strādniecēm Jūliju Keiteru (Julia Cater) un Natāliju Vaitu (Natalia White).  Jūlijai un Natālijai bija uzdots darbs ievietot informāciju par kartēm bibliotēkas katalogā.  Jūlija bija vācu izcelsmes audzēkne, bet Natālija - krieviete, dzimusi un augusi Krievijā.  Bija paredzēts, ka mēs, trīs, vairāk sastrādātos viena ar otru, bet izrādījās, ka viņas abas prata savu darbu padarīt bez manas palīdzības, un es arī patstāvīgāk strādāju, reti prasot viņām kādu jautājumu.  Tik un tā - bija labi zināt, ka mēs visas varētu sazināties, ja vien vajadzība rastos. Es pati biju sen mācījusies gan vācu, gan arī krievu valodu; tātad šīs valodas man nebija pavisam svešas, un datorā ir arī pieejamas labas tulkošanas programmas.  Taču lasīt kartes ir, protams, arī savādāk nekā lasīt dzejoļus vai romānus.  Kad viena karte no vācu vai krievu valodas ir pārtulkota, tad pārējās kartēs parādās daudzi tie paši vārdi vai izskaidrojumu termini.  
Par mīļākajām kartēm varu teikt, ka pirmā un priekšpēdējā karte mani dziļi uzrunāja.  Pirmā bija no 1920. gada. Šī bija skaista Latvijas karte un pirmā karte, ko es papētīju.  Karte bija radošs mākslas daiļdarbs.  Karti ar zīmuli bija parakstījis B. Dzenis.  Bija tik brīnišķīga sajūta, kad es atklāju, ka kartes zīmētājs bijis Burkhards Dzenis, mākslinieks, pirmā Latvijas ģerboņa izveidotājs, Latvijas naudas un pastmarku zīmētājs un Valsts mākslas mūzēja direktors.  Burkhards Dzenis jau neatkarības gados bija apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni, bet devās trimdā, kad krievi okupēja Latviju otro reizi.  Es raudzījos uz šo brīnišķīgo karti, kuŗā valsts robežas bija vēl neprecīzi darinātas, un saredzēju to lepnumu, kas izstaroja no kartes.           
Priekšpēdējā karte bija latīņu karte.  Kad es ieraudzīju šo latīņu karti, mazliet nopūtos. Man labāk patika kartes, kuŗās es varēju viegli visus vārdus salasīt un izprast.  Visās kartēs parādījās, protams, Latvija, un Latvija man ir pazīstama vieta.  Būtu bijis pavisam savādāk, ja vācu, krievu un latīņu kartes attēlotu kādu svešu zemi, piemēram, Āfriku vai Vāciju.  Tad gan darbs būtu bijis daudz grūtāks.  Bet es nopūtos, kad ieraudzīju vēl vienu latīņu karti.  Sāku pierakstīt piezīmes par to karti un ieraudzīju, ka kreisajā stūrī pie apakšas bija vēl pagaŗa rindkopa.  Bet rindkopa nebija latīņu valodā - tā bija tēvreize latviešu valodā!  Karte bija darināta 1747. gadā.  Johans Barnikals (Johann Barnickel) bija kartografs, kuŗš izstrādāja šo karti, bet ir pieņemts, ka viņš pats nepierakstīja lūgšanu. Jāpieņem, ka Ādolfs Grots (Adolf Grot), kas bija vācu mācītājs Latvijā, sadarbojās ar Barnikalu, un kopīgi viņi šo karti darināja.  Šī karte pastāv kā liecība no tiem laikiem, kad latvieši paši vēl nerakstīja latviski.  Cik brīnišķīgs atklājums! Tieši tad, kad mani spēki zuda, šī karte ar lūgšanu parādījās. Lasot šo lūgšanu, es jutos iedvesmota, laimīga un pateicīga par to mirkli un darbu.  
Pati es šo darbu nebūtu varējusi paveikt bez dažām ļoti noderīgām grāmatām un citu pētnieku darbiem.  Jānis Štrauhmanis ir mācībspēks Rīgas Techniskajā universitātē.  Viņš ir izpētījis un daudz sarakstījis par Latvijas kartēm un kartografēšanas vēsturi.  Doktora Štrauhmaņa kunga disertācijas raksts Latvijas kartogrāfijas vēsture  no XIII gadsimta līdz XX gadsimta 40. gadu sākumam bija nepieciešams pamats manam darbam un manai saprašanai.  Kongresa bibliotēkā ir vairākas monografijas, kuŗas ir sarakstījis doktora Štrauhmaņa kungs.  Man arī nācās sazināties personīgi caur ē-pastu ar doktora Štrauhmaņa kungu, un viņš bija ļoti pretimnākošs.  Viņam pašam noderētu atceļot uz Ameriku un aplūkot Latvijas karšu kollekcijas, kuŗas atrodas Kongresa bibliotēkā.  Andrejs Plakans ir vēsturnieks un rakstnieks, ar ko es iepazinos 3x3 nometnē.  Toreiz es nebiju vēl izlasījusi viņa grāmatas; vienīgi zināju par tām.  Tūlīt, kā man piedāvāja šo darbu, es izlasīju doktora Plakana kunga grāmatu The Latvians: A Short History.  Šajā grāmatā Latvijas sarežģītā vēsture ir neticami skaidri aprakstīta.  Šo grāmatu es pārlasīju un pāršķirstīju visu vasaru.  Es ļoti iesaku ikkatram Amerikas latvietim šo grāmatu, kuŗa ir rakstīta angļu valodā, izlasīt.  Vēl arī Reinholda Miķelsona grāmata Latvijas vēsture, kuŗa ir domāta ceturtai klasei un kuŗa tika iespiesta Pētera Mantnieka apgādā 1946. gadā, man ļoti noderēja. Miķelsoņa kunga grāmata ir nepieciešama lasāmgrāmata visām paaudzēm.   
Ārpus kartēm man arī bija uzdevums sacerēt īsu aprakstu par Amerikas latviešu materiāliem, kuŗi atrodas bibliotēkā.  Šāds apraksts ir noderīgs pētniekiem, kam ir svarīgi zināt, kādi materiāli bibliotēkā ir un arī nav atrodami.  Šis uzdevums bija arī pārsteigumu pilns.  Izrādās, ka bibliotēkā ir daudz periodiskie numuri no bēgļu nometnēm.  Ir arī izdevumi latgaļu valodā no bēgļu nometnēm un vēlāk arī no Amerikas.  Es nebiju iepriekš aptvērusi visu, ko Amerikas latvieši ir devuši un darījuši Latvijas labā.  Gaŗās padomju varas okupācijas laikā Amerikas latvieši aktīvi rakstīja un sniedza liecību par Latvijas valsts un pilsoņu stāvokli.  Amerikas latvieši aktīvi nodarbojās ar rakstīšanu, lai dalītos ar viņu pārdzīvojumiem un lai sazinātos un savestu kopā izkaisītos latviešus plašajā pasaulē.  Amerikas latvieši rakstīja, lai dziedētu savas sāpes un skumjas par zaudēto tēvzemi un lai uzturētu latvietību, latviešu valodu, latgaļu valodu, latvju dievestību un latviešu kultūru, ne tikai svešumā, bet visur pasaulē, kamēr Latvijā tas bija aizliegts.  Amerikas latvieši dedzīgi strādāja, lai veicinātu Latvijas neatkarības atgūšanu.  Strādājot bibliotēkā šovasar, es aptvēru, cik daudz Amerikas latvieši ir darījuši un panākuši Latvijas labā.
Vēl viens uzdevums bija palīdzēt pārrakstīt Latvijas kollekcijas kopsavilkumu.  Divas Kongresa bibliotēkas strādnieces bija šo rakstu iesākušas rakstīt.  Es neuzdrošinājos daudz to mainīt, bet pieliku gan klāt derīgu informāciju un papildināju šo, jau iesākto aprakstu par tiem Latvijas materiāliem, kuŗi ir pieejami bibliotēkā.  Bibliotēkā ir ne tikai periodiski izdevumi un monografijas, bet arī kartes, skaņu ieraksti, video ieraksti un arī mikroformu materiāli.  Ir iespējams izlasīt Tautas padomes sapulču stenogrammas (1918 g.-1920 g.)  un arī Satversmes sapulces stenogrammas (1920 g.-1922 g.).  Mikroformu mašīnas bibliotēkā ir viegli lietojamas un bibliotekāri ir ļoti izpalīdzīgi.  Otrajā nedēļā es sēdēju pie mikroformu mašīnas un lasīju dažas šīs stenogrammas, meklējot informāciju.  Es iegrimu sapulču diskusijās, un jušana bija tāda, it kā es biju klāt sapulces laikā, kamēr mūsu tautas vadoņi Čakste, Ulmanis un citi pārrunāja un pārstrīdēja jautājumus par satversmi, par brīvības cīņām, kas reizē vēl notika, un par valsts un saeimas dibināšanu.  Ir viena lieta - izlasīt par šiem notikumiem vēstures grāmatā un pavisam cita saprašana tad, kad pats lasa šos pamatmateriālus.  Protams, daudz materiālu no šī posma ir vecajā nenoformētajā latviešu valodā, kad vēl lietoja gotu burtus un nelietoja mīkstinājumu vai gaŗumzīmes.  Lasot un pētot šos materiālus, manas zināšanas par Latvijas vēsturi uzplauka.
Pēdējais uzdevums netika realizēts.  Pirms tam, kad es devos uz Vašingtonu, mans kollēģis Hērisa kungs, daži ALAs pārstāvji, Maira Bundža un arī es bijām pārrunājuši un rediģējuši aptauju, kas tika nosūtīta uz austrumu krasta konsorcijiem jeb citām bibliotēkām Ziemeļamerikas austrumu krastā.  Cerība bija, ka strādnieki šajās bibliotēkās atrastu laiku savākt informāciju par savām kollekcijām un izpildītu šo aptauju, lai tad es varētu sakopt to un sacerēt kopsavilkumu par Latvijas un latviešu materiāliem Ziemeļamerikas bibliotēkās un pētniecības centros.  Bet gadījās, ka aptauja bija sarežģīta, un bibliotekāri nebija sagatavojušies tik ātri izpildīt visu prasīto.
Rudens tuvojas, un šis vasaras darbs ir tagad jau beidzies.  Es neatceros vairs, kas tas bija, kas man lika vispār cerēt uz šo neticamo iespēju - nostrādāt veselu vasaru Kongresa bibliotēkā.  Darbs bija interesants, un es daudz vairāk iemācījos ne tikai par Latviju un Latvijas vēsturi, bet arī daudz iemācījos par sevi, par savu raksturu, par savām vājībām un par savu spēku.  Es zinu, ka mani senči man palīdzēja paveikt šo darbu, un esmu pateicīga Dieviņam un Laimai par padomu, kuŗu es cenšos saklausīt un saprast manā dzīvē.  Es ceru, ka esmu varējusi kaut mazāko Latvijas sēkliņu iesēt Kongresa bibliotēkas milzīgajā sētā.   


Daira Morusa

 

Lasīts 2565 reizes Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 25 Augusts 2014 20:07

Citas ziņas

  • 1
  • 2
  • 3

DZEJAS un DZIESMU izlase- "LATVIJAI".

03-11-2017 Citas ziņas

DZEJAS un DZIESMU izlase- "LATVIJAI".

Novembris latviešiem ir īpašs laiks. 11.novembrī atceramies Latvijas brīvības cīņās kritušos, 18. novembrī svinam Latvijas Valsts Svētkus. Sveiciens visiem LATVIEŠIEM, kas pārcēlušies uz dzīvi svešās zemēs, bet sirdī ir un paliks LATVIEŠI!         "Piemini...

Lasīt vairāk

Inta Halvorsena par sevi un par to kā radās ideja veidot Interneta veikalu.

16-05-2017 Citas ziņas

Inta Halvorsena par sevi un par to kā radās ideja veidot Interneta veikalu.

Mani sauc Inta Halvorsena, uz dzīvi Dvīņu pilsētā pārcēlos ģimenes apstākļu spiesta, manai slimajai mammai bija nepieciešama palīdzība. Iedzīvoties svešā zemē kā pieaugušam cilvēkam reizēm ir pagrūti, bieži nākas skaidrot...

Lasīt vairāk

Latvijas Republikas Kultūras ministres Daces Melbārdes līdzjūtība

20-03-2017 Citas ziņas

Latvijas Republikas Kultūras ministres Daces Melbārdes līdzjūtība

Izsaku visdziļāko līdzjūtību mūziķa Alberta Legzdiņa tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un talanta cienītajiem. Viņa unikālās darba spējas, personības spēks un mūžīgais dzīvesprieks veidojis spilgtu un neaizmirstamu lappusi latviešu kultūrvēsturē un Latvijas...

Lasīt vairāk

ZIEMAS sarīkojumi Amerikā 2016.gadā.

14-12-2016 Citas ziņas

ZIEMAS sarīkojumi Amerikā 2016.gadā.

 Ziemassvētku pasākumi Amerikā ir labākais laiks un iespēja iegādāties:Latvijas konfektes, piparkūkas, pīrāgus, rudzu maizi, sieru, alu, pelēkos zirņus, speķa pīrādziņus un citus kārumus!Ziemassvētku tirdziņos atradīsiet arī latviešu grāmatas, žurnālus, rotaslietas,...

Lasīt vairāk

Mazs ieskats Latvijas demografijā no 10,000 metriem.

23-08-2016 Citas ziņas

Mazs ieskats Latvijas demografijā no 10,000 metriem.

Jāsaka paldies Uzbekistānas valstij un tautai par vienīgo tiešo aviolīniju no Ņujorkas apkārtnes uz Rīgu.  Šovasar lidojot turp atpakaļ uz Latviju, pateicoties uzbekiem, sanāca veikt ļoti maza mēroga „socioloģiskus novērojumus”,...

Lasīt vairāk

Amerikas LATVIEŠU draudzības karte

29-03-2016 Citas ziņas

Amerikas LATVIEŠU draudzības karte

Šī karte ir veidota ar mērķi informēt Amerikas latviešus, kas vēlas satikties un iepazīties ar latviešiem savā apkārtnē. Mēs latvieši esam ļoti dažādi un katram ir sava dzīves pieredze, domas, pārliecības...

Lasīt vairāk

Eiropas Latviešu apvienība vienojas redzējumā par Latvijas izaugsmei būtiskiem jautājumiem

21-03-2016 Citas ziņas

Eiropas Latviešu apvienība vienojas redzējumā par Latvijas izaugsmei būtiskiem jautājumiem

2016. gada 19. un 20. martā Tallinā, Latvijas vēstniecības Igaunijā telpās notika Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ikgadējā biedru organizāciju kopsapulce, kurā piedalījās organizāciju pārstāvji no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Luksemburgas, Beļģijas,...

Lasīt vairāk

Latviešu NOMETNES

20-03-2016 Citas ziņas

Latviešu NOMETNES

    Nometņu lapā tiek apkopota INFORMĀCIJA par latviešu nometnēm AMERIKĀ un KANĀDĀ. Aicinām apmeklēt NOMETŅU KARTI! KANĀDA TĒRVETES bērnu nometne 60 Chemin Tervette, Grenville-sur-la-Rouge, QC J0V 1B0, Canada www.tervete.ca  2016. g. no 3. līdz...

Lasīt vairāk

Sadarbība ASV stiprinās Baltijas ekonomisko neatkarību

23-12-2015 Citas ziņas

Sadarbība ASV stiprinās Baltijas ekonomisko neatkarību

2015.gada 22. decembrīEksperti: ciešāka baltiešu diasporu sadarbība ASV stiprinās Baltijas ekonomisko neatkarību Pašreizējā nestabilajā ģeopolitiskajā situācijā baltiešu diasporu ciešāka sadarbība tautsaimniecības jomā varētu dot būtisku ieguldījumu Baltijas valstu ekonomiskās neatkarības un...

Lasīt vairāk
Prev Next Lapa:

Jaunākie sludinājumi