Teksta izmērs
Ceturtdiena, 31 Augusts 2017 01:51

GVV latviešu valodas mācību programma laika tecējumā

Vērtēt šo ziņu
(1 Balsot)

Anita Briede-Bilsēna, GVV skolotāja                         2017. g. vasarā

Latviešu centrs Garezers sāka savu darbību 1965. gadā. Garezers ir pastāvējis, lai pulcinātu latviešu sabiedrību, audzinātu un mācītu latviešu jaunatni, lai stiprinātu latviešu valodu, kultūru un garīgās vērtības, lai veicinātu latvietību un saites ar Latviju. Garezera vasaras vidusskola (GVV) ir darbojusies kopš 1966. gada vasaras. GVV ir intensīva latviešu valodas vasaras programma jauniešiem no 14 līdz 17 g. vecumam. 2017. gada vasarā mācījās 119 jaunieši. Kādēļ vēl šodien jaunieši ziedo savu brīvo vasaras laiku, lai dzīvotu sešas nedēļas mežā? Skolēni aptaujās paši raksta:

“Es esmu piedalījusies Garezera nometnēs kopš man ir bijuši 6 gadi. Man ļoti patīk būt Garezerā; un es vienmēr priecājos kad es varu redzēt manus latviešu draugus.” “ Es braucu uz GVV, lai turpinātu attīstīt savas latviskās zināšanas un latviešu valodu, un protams, lai būtu ar draugiem.”

 

Tā paaudze latviešu, kas iebrauca ASV pēc II pasaules kara, grūti strādāja un centīgi izglītoja savus bērnus. Viņi izaudzināja divas paaudzes, kas sevi uzskata par latviešiem, un lika stiprus pamatus latviešu sabiedrībai. Šobrīd sabiedrisko darbinieku darbība strauji samazinās un atsevišķas organizācijas spriež par savu pašlikvidāciju. Kā saglabāt latviskumu, kā to saglabāt un noturēt nacionālo identitāti? Skolas ir svarīgas diasporas latviešu sabiedrības eksistencei.

Latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā. ASV tautas skaitīšanas dati 2005. gadā rādīja, ka aptuveni 85,300 latviešu atrodas ASV.

Kādas ir viņu latviešu valodas spējas? Latviešu valoda aizvien vairāk zaudē savas dzimtās valodas pozīciju.

Sākuma gados GVV, gan arī citās diasporas latviešu skolās, mācījās bērni un jaunieši, kam mājās dzīvoja dzimtās valodas runātāji. Skolotāji arī bija dzimtās valodas runātāji. Skolēniem tikai bija jānoslīpē latviešu valoda, mācīja pēc Endzelīna valodas likumiem un lietoja filoloģes Baltiņas-Bērziņas grāmatu kā mācību grāmatu. Gadiem ejot uz priekšu, skolēnu mājās mazumā gāja dzimtās valodas runātāji. Vairāk ģimenēs viens vai otrs vecāks nebija latvietis. Skolēniem vairs nebija tikai jānoslīpē valoda, bet gan jāmāca latviešu valoda. Bija jāmāca latviešu valodas gramatika, radās daudz dažādas vingrinājumu lapas. Skolēni iemanījās tās labi izpildīt. Bet, rakstu valoda un runas valoda kļuva arvien liesāka. Vēl cita grūtība radās, proti, atšķirība bērnu valodas līmeņos kļuva arvien lielāka. Kā mācīt vienā klasē, ar vienu skolotāju, vienlīdzīgi labi skolēnam ar labāku valodas līmeni un skolēnam ar vājāku valodas līmeni? Kad gāja runa par sadalīšanu skolēnus grupās pa valodas spējām, no vecākiem un skolotājiem izskanēja bažas. Svarīga ir skolēna pašapziņa, draudzības, prieks mācīties. Kā lai apvieno vēlmi skolēnos attīstīt valodu un arī mīlestību pret Latviju un latviešiem.

Kā zināms, vārdu krājums ir cieši saistīts ar cilvēka mājas un sabiedrisko dzīvi. Neskatoties uz to, ka latviešu skolas pievērsās vārdu krājumam, skolēnu vārdu krājums arvien samazinājās. Grūtākais bija atrast piemērotu lasāmvielu. Ja valodas līmenis bija piemērots, tad saturs bija bērnišķīgs. Ja saturs atbilda skolēna vecumam, valodas līmenis bija grūts. ALA centās līdzēt, izdodot grāmatas, piem. Lidijas Ziemles Valodas mācība un Maijas Laiviņas Vēstures grāmatas pamatskolai. Latviešu valodas aģentūras(LVA), kas ir Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, mērķis ir veicināt latviešu valodas nostiprināšanu un attīstību. LVA ir sniegusi palīdzību, bet arvien pietrūkst mūsdienīgu un diasporas vajadzībām atbilstošu literatūras un vēstures materiālu.

LVA novēroja, ka latviešu valoda diasporā aizvien vairāk zaudē savas dzimtās valodas pozīcijas. Bet, saukt to par svešvalodu ir grūti.  Lielākai daļai GVV skolēnu latviešu valoda ir pirmā valoda ko dzirdēja. Viņiem tika dziedātas latviešu šūpuļu dziesmas, lasītas latviešu pasakas un kāds ir runājis ar viņiem latviski, vai pamata, vidējā vai augstākā līmenī. Kad pienāca skolas gadi, tad 90% laika tika pavadīts vidē kur runāja angliski. Jaunās zināšanas ko ieguva bija saistītas ar angļu valodu. Tā latviešu valoda kļuva sekundāra. ALA izglītības nozares vadītāja, Andra Zommere, izmanto apzīmējumu, mantotā valoda. Latviešu valodu nevaram saukt par dzimto valodu, jo dzīvojam angļu valodas vidē. Reizē, nevaram to par svešvalodu saukt, jo no bērnības to dzirdam un runājam. Kā latviešu skolām strādāt? Kādus materiālus izmantot? Kādas mācību metodes? Galvenais, jāveicina mūsu skolēnos valodas izaugsmi.

Liels solis uz priekšu tika sperts kad izveidoja latviešu valodas līmeņu pārbaudījumus. ALA Izglītības nozare sadarbojās ar PBLA Izglītības padomes locekli, Daci Mažeiku. Par ASV latviešu skolu vajadzībām piemērotāko tika atzīts pastāvošais Eiropas valodas portfelis (EVP). EVP ir standartizēta valodas apguves līmeņa vērtēšanas sistēma Eiropas Savienības valstīs, kas nosaka personas dažādu valodu prasmi, iedalot to sešos līmeņos - Pamata valodas prasmes līmenis (A1, A2), Vidējais līmenis, kas patstāvīgi spēj lietot valodu (B1, B2), Augstākais līmenis, kas brīvi pārvalda valodu (C1, C2). Lietojot EVP Eiropas institūcijas un uzņēmēji var noteikt un izvērtēt potenciāla studenta vai darba ņēmēja valodas līmeni. Izmantojot šādus valodas pārbaudījumus ASV latviešu skolās, skolotāji var gūt vajadzīgo informāciju skolēnu mācīšanai un izaugsmes vērtēšanai. Arī paši skolēni spēj apzināties valodas prasmju līmeņus un turpināt sekot to izaugsmei un attīstībai. Valodas pārbaudījums ir lodziņš uz to, kāds ir skolēna valodas līmenis runāšanas, klausīšanās, rakstīšanas un lasīšanas prasmēs. Ja skolotājs zina, kāds ir skolēna līmenis katrā prasmē, tad var labāk piemērot mācību vielu skolniekam. Vairāk par EVP var atrast Latviešu valodas aģentūras mājas lapā: http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguves-limenis

GVV skolēni raksta Valodas līmeņu pārbaudījumus kopš 2014. gada vasaras. Šis ir viens no soļiem virzībā uz katra atsevišķa skolēna prasmju novērtējumu, personiskāku mācību pieeju un individuālāku mācību materiālu attīstību. Katru gadu audzēkņi veic valodas pārbaudījumu vasaras sākumā (formatīvi) un beigās (summatīvi). Pa šiem gadiem novērots, ka skolēnu valodas izaugsme vasarā, sešās nedēļās, pārsniedz ziemas mēnešu izaugsmi. To var izskaidrot ar to, ka GVV laikā skolēni pavada dienas latviešu valodas vidē, pievēršas mācībām latviešu valodā un izmanto valodu runājot gan ar pieaugušajiem, gan ar vienaudžiem. Izņēmumi ir tie jaunieši, kas apmeklē latviešu vidusskolu mājas pilsētās, kam valodas izaugsme parādās arī pēc ziemas mēnešiem. Mums, latviešu sabiedrībai, ir jāpiestrādā atbalstīt ģimenes, kas cenšas uzturēt latviešu valodas līmeni. Valoda ir dzīves veids, ne tikai mājas darbs. Lai valoda izaugtu, attīstītos, tā jālieto mājās un sabiedrībā. Ir jālasa, jārunā, jāraksta un valoda regulāri jāklausās.

Šovasar pirmo reizi GVV mācīja latviešu valodu sadalot skolēnus pa valodas līmeņu grupām. Vecuma grupas, klases, netika dalītas, kā arī citos priekšmetos skolēni netika sadalīti pa valodas līmeņiem. Jauno pieeju izmantoja tikai Valodas mācībai. Kopā sanāca 12 atsevišķas valodas grupas, kuras mācīja 8 skolotājas. Atsauksmes par šo sadalījumu bija pozitīvas, gan no skolotājiem, gan no skolniekiem. Skolotāja Laura Mestere (no Latvijas) izstrādāja pagaidu programmu šīm klasēm. Pamatā valodas līmenis noteica pārrunājamos tematus, bet klase (I, II, III vai IV) noteic mācāmo gramatiku. Tie audzēkņi kuri mācījās A1 vai A2 līmeņu grupās izmantoja LVA izdotās A1LAIPA un A2LAIPA grāmatas. Citos līmeņos izmantoja agrāk lietotus materiālus vai skolotāju radītus materiālus. LAIPA grāmatas izmanto svešvalodas mācību metodiku. Materiāli neatbilst pilnībā GVV skolēniem, kam latviešu valoda ir otrā valoda vai mantotā valoda. Visbiežāk pietrūka gramatikas vingrinājumi. Dažkārt skolotāji centās integrēt valodas stundu uzdevumus ar citu priekšmetu uzdevumiem (piemēram: publiskas runas sagatavošanas II klases literatūras un valodas grupām, aprakstu veidošanas izmantojot mākslas vēstures vielu, III klases vēstures pētniecības projekts iesaistot rakstu darbu un stāstījumu).

I klasē 20 skolēni mācījās izmantojot integrētu valodas mācības pieeju, valodu un literatūru. Skolēnus sadalīja divās grupās A1 un A2, un vasarai beidzoties 10 skolēni pārliecinoši sasniedza A2 līmeni un 9 sasniedza B1 līmeni. II klasē 43 skolēni mācījās 4 valodas grupās, kā arī III klasē 41 skolēns mācījās 4 valodas grupās. Analizējot Valodas līmeņu pārbaudījumu rezultātus, var secināt, ka skolēnim kas mācījās A līmeņa valodas grupās notika manāma valodas izaugsme. Vidējā līmeņa grupām, B1 un B2, izaugsme ir grūtāka. Tur rezultātus vērtīgi analizēt pa prasmēm, lai saprastu kā skolotāji var efektīvak strādāt par labu skolēnu valodas izaugsmei. IV klases skolēni mācījās 2 valodas grupās. IV klases skolēni kārtoja Latvijas Valsts valodas prasmes pārbaudījumus.  Valsts izglītības satura centra (VISC) Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva un vecākā referente Baiba Mūrniece Buļeva ieradās GVV piektajā skolas nedēļā. Speciālistu ceļu un uzturu sedza Sabiedrības integrācijas fonda piešķīrums, ko jau otro gadu saņem ALA Izglītības nozare, sadarbībā ar GVV. Visi 15 IV klases skolēni ieguva Latvijas Valsts valodas prasmes apliecību atbilstoši savam līmenim. Pārbaudījumi apstiprināja, ka skolēnu latviešu valodas prasme ir pietiekama veiksmīgai saziņai valodas prasmes pamata un vidējā līmenī. Šovasar divas skolnieces saņēma arī augstākā, C līmeņa apliecības, norādot uz to, ka abas ir bilingvālas, ka vienlīdzīgi labi pārvalda latviešu un angļu valodas. Šādu valodas līmeni spēj sasniegt tad, kad ģimene mājās konsekventi runā latviski, pievēršoties arī klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmēm.

Nobeigšu šo pārskatu ar ALA izglītības nozares vadītājas Andras Zommeres secinājumiem, kurus viņa rakstīja “Izglītības nozares 2014./2015. gada projekts” aprakstā.

“Mācoties latviešu valodu tikai sestdienas un svētdienas skolas, laika gaitā ir pierādījies, ka nepieciešama no Latvijas skolās izmantotās vai ASV skolās trimdas sākuma gados izveidotās atšķirīga metodika. Jāpiegriež vērība arī piemērotu materiālu izvēlei, kuri situācijas sarežģītības dēļ̧ atšķirtos no līdz šim lietotajiem vai Latvijā izdotajiem līdzekļiem dzimtās valodas apguvei. Pieredze liecina, ka ASV latviešu skolās jāizmanto metodika un materiāli, kas drīzāk atbilst latviešu valodas kā otrās valodas vai mantotās valodas apguvei. Izmantojot otrās/mantotās valodas metodiku un pārbaudījumus, ir iespējams panākt tikpat labus vai pat labākus rezultātus valodas apguvē. Liela nozīme ir arī valodas un satura integrētajai apguvei, kas veicina straujāku valodas attīstību. Vēl jāuzsver vecāku lomas svarīgums bērna valodas pilnvērtīgā kopšanā. Latviešu skolās izmantotajai metodikai un materiāliem ir nenoliedzami liela nozīme, tomēr galvenā loma bērnu valodas apguves motivēšanā un ilgstošā nodrošināšanā ir ģimenei un vecākiem. Vecākiem noteikti jārod skolēniem iespējas izmantot un vingrināt visas valodas prasmes diendienā, lai pilnveidotu valodas izaugsmi. Skolām, savukārt, efektīvi mācot latviešu valodu, jāsekmē, jāatbalsta un jāmotivē vecāku vēlme ar bērniem sazināties latviski.” (A. Zommere)

 

 

Lasīts 981 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 31 Augusts 2017 01:57

Ziņas Amerikā un Kanādā

  • 1
  • 2
  • 3

ALAs Infogramma- jūlijs 2018

19-07-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

ALAs Infogramma- jūlijs 2018

ALAs Infogramma - jūlijs 2018 Neaizmirsti nobalsot par Latvijas nākotni! 2018. gada 6. oktobrī notiks Latvijas 13. Saeimas vēlēšanas. Lai ASV dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem palīdzētu izdarīt izvēli, kā un par ko...

Lasīt vairāk

Ziņas no Amerikas Latviešu Palīdzības Fonda - jūlijs 2018

30-06-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

Ziņas no Amerikas Latviešu Palīdzības Fonda - jūlijs 2018

  Ziņas no Amerikas Latviešu Palīdzības Fonda July 2018       Where will you be celebrating this July?   In the U.S. we are gearing up for July 4th Independence Day fireworks, while both Latvia and Lithuanian hold Nationwide Song &...

Lasīt vairāk

Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskā draudzes - Baznīcas ZIŅAS- 2018.g.VASARA

29-06-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskā draudzes - Baznīcas ZIŅAS- 2018.g.VASARA

Ziņas no Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskā draudzes. Baznīcas ZIŅAS - 2018.gada VASARA Lasiet Ziņas šeit ...   www.dcdraudze.org  Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskā draudzeThe Latvian Evangelical Lutheran Church of Washington, D.C.400 Hurley Avenue, Rockville, MD...

Lasīt vairāk

Sirsnīgs paldies Mažeikiem!

29-06-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

Sirsnīgs paldies Mažeikiem!

16.jūnijā bijām klātesoši emocionāli spēcīgam notikumam Ņujorkas latviešu draudzes namā Jonkeros. Tur notika neformāls sadziedāšanās un pateicības vakars par godu Latvijas Republikas vēstniekam un pastāvīgajam pārstāvim Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā...

Lasīt vairāk

Jāņi Priedainē 2018!

29-06-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

Jāņi Priedainē 2018!

Sapinuši vainagus, saposušies svētku drēbēs, gatavi dziedāt Līgo dziesmas un ļauties Jāņu nakts dejām, 23.jūnijā Ņūdžersijas latviešu biedrības centrā “Priedaine” pulcējās līgotāji no tuvākas un tālākas apkaimes, lai lustīgi aizvadītu...

Lasīt vairāk

“Priedaine” attīstās!

22-06-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

“Priedaine” attīstās!

Kā liecina vēstures avoti, tad tieši pirms 54 gadiem, 1964.gada 30.maijā tika iesvētīts un atklāts Ņūdžersijas latviešu biedrības lauku īpašuma “Priedaine” Tautas nams. Tā bija Ņūdžersijas latviešu „Lielā diena". Tā...

Lasīt vairāk

ALAs Infogramma- jūnijs 2018

22-06-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

ALAs Infogramma- jūnijs 2018

ALAs Infogramma - jūnijs 2018 “Baltijas aizstāvības diena” veicina Latvijas drošības intereses un sadarbību baltiešu starpā 3. maijā baltiešu aktīvisti no visas Amerikas satikās galvaspilsētā Vašingtonā, D.C., lai „Baltijas aizstāvības dienas”...

Lasīt vairāk

Katskiļu nometne plaukst uz zeļ!

14-06-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

Katskiļu nometne plaukst uz zeļ!

Agrā sestdienas rītā, saņēmuši no Valdas Rainey labos vēlējumus, jo pati diemžēl nevarēja šoreiz piedalīties, un piekrāvuši mašīnu ar darba instrumentiem, devāmies ceļā uz Ņujorkas draudzes nometni Katskiļu kalnos, kur...

Lasīt vairāk

Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskā draudzes - Baznīcas ZIŅAS- 2018.g.maijs

12-05-2018 Ziņas Amerikā un Kanādā

Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskā draudzes - Baznīcas ZIŅAS- 2018.g.maijs

Ziņas no Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskā draudzes. Baznīcas ZIŅAS - 2018.gada maijs Lasiet Ziņas šeit ...   www.dcdraudze.org  Vašingtonas Latviešu evanģēliski luteriskā draudzeThe Latvian Evangelical Lutheran Church of Washington, D.C.400 Hurley Avenue, Rockville, MD...

Lasīt vairāk
Prev Next Lapa: