Teksta izmērs
Piektdiena, 15 Decembris 2017 07:50

Latvijas pēdas pasaulē - vietas, kas ceļojot noteikti jāapmeklē

Vērtēt šo ziņu
(1 Balsot)

Rīga, 2017.gada 15.decembrī

Latvijas pēdas pasaulē - vietas, kas ceļojot noteikti jāapmeklē

Publicists Otto Ozols reiz teica: “Latvieši ir visur!” Iespējams, tā patiešām ir, tāpēc, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, portāls “latviesi.com” sāk unikālu projektu “Latvijas pēdas pasaulē”, kurā apkopo stāstus, kā dažādās pasaules malās mītoši latvieši aktīvi darbojas un “atstāj savas un Latvijas pēdas”.

 

Ja nu esat kādā no šīm pilsētām, apciemojiet savus tautiešus un iepazīstiet viņu radīto mantojumu!

“Mūsuprāt, Latvijas pēdas pasaulē palīdzēs tautiešiem visā pasaulē justies piederīgiem mūsu valstij, jo,  atrodoties ārpus Latvijas, būs pieejama informācija par cilvēkiem un tuvumā esošām nozīmīgām vietām, kas ir saistītas ar Latviju, tādējādi ikvienam veicinot sajūtu - es esmu Latvija!” uzsver projekta īstenotājs, portāla “latviesi.com” vadītājs Indulis Bērziņš.

Bērziņš piebilda, ka projekta tapšanu savulaik iedvesmojis kādreizējais Latvijas vēstnieks Īrijā, vēlāk - speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos, tagadējais vēstnieks Turcijā Pēteris Kārlis Elferts.

Portāls “latviesi.com” līdz šim brīdim ir apkopojis vairāk nekā 250 dažādu stāstu, drīzumā tie visi būs pieejami portālā vienkopus. Tagad iepazīstinām ar dažiem no tiem!

Izlaušanās spēle “Escape London” Lielbritānijas sirdī – Londonā

“Kvesta” jeb intelektuālas izlaušanās spēles visai komandai aizsākumi meklējami Japānā, kur pirms pāris gadiem šāda veida atpūta kļuva ļoti iecienīta. Pēc tam “bums” turpinājās visā pasaulē. Starp kvesta cienītājiem ir arī latvietis Jānis Lāčplēsis, kurš Londonā atvēris izlaušanās spēļu istabas “Escape London”. Jānis uz Angliju devās pirms 16 gadiem, taču biznesu sācis vien tagad. Saņemot Lielbritānijā pieejamo atbalstu jaunajiem uzņēmējiem, Jānis atvēris vairākas izlaušanās istabas un neplāno apstāties.

Plašāk:https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/118994-latvijas-pedas-pasaule-escape-london-izlausanas-spele-anglija/

Pasaulē lielākais kāzu salons “Kleinfield” Ņujorkā, ASV

Manhetenā, Ņujorkā atrodas viens populārākajiem un lielākajiem kāzu saloniem “Kleinfield”. Kopš 1999.gada te saimnieko latviete Māra Uršela un viņas domubiedrs Veins Rodžerss. No neliela veikaliņa tas izaudzis par greznu salonu, kurā strādā vairāk nekā 250 cilvēku un kur kāzu kleitas brauc raudzīties līgavas no visas pasaules. Starp citu, dzīvesstila TV kanāla TLC realitātes šovs “Say Yes to the Dress” (Saki “Jā” kleitai) tika filmēts tieši Uršelas salonā. Tāpēc, ja esat Ņujorkā, Manhetenā, ir vērts apciemot “Kleinfield” salonu un priecēt savas acis neatkarīgi no tā, vai tuvākajā laikā ir plānots mīt gredzenus.

Plašāk https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/118870-latvijas-pedas-pasaule-pasaule-lielakais-kazu-salons-kleinfeld-nujorka/

Bārs “No One Writes to the Colonel” Toronto, Kanādā

Iespējams, kādam šis nosaukums raisa nostalģiskas atmiņas par laiku, kad Vecrīgā slavas zenītā bija bārs “Pulkvedim neviens neraksta”. Ja esat Toronto, apciemojiet tur dzimušā Amerikas latvieša Martina Smita, Latvijā pazīstamo krodzinieku Arņa Bikšus un Mika Pētersona radīto “No One Writes to the Colonel”. Izrādās, arī okeāna otrā pusē nosaukums izrādījies “lipīgs”, jo daļa apmeklētāju tieši tādēļ labprāt apciemo Gabriela Garsijas Markesa slavenā romāna vārdā nosaukto izklaides vietu. Bārs atzīts par vienu no labākajām atpūtas vietām Toronto, zināms ar pilsētā labāko mohito. Īpašnieki norāda, ka bārs paredzēts pieaugušiem cilvēkiem, jo apkārtnē pietiek atpūtas vietu jauniešiem un studentiem.

Plašāk: https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/118948-latvijas-pedas-pasaule-bars-no-one-writes-to-the-colonel-toronto/

Leo Mihelsona mākslas muzejs Teksasā, ASV

Mākslas vēsturnieki Leo Mihelsonu pielīdzinājuši slavenajam modernistam Markam Šagālam un ievērojamajam kubisma meistaram Pablo Pikaso. Radošās dzīves laikā mākslinieks ir uzgleznojis vairāk nekā 1000 mākslas darbu, tie bijuši izstādīti galvenajās mākslas izstādēs Rietumeiropā, Padomju Savienībā un ASV. Sākoties Otrajam pasaules karam, pēc vāciešu iebrukuma Parīzē gleznotājs aizbēga uz Ņujorku, kur nodzīvoja līdz mūža beigām. Par godu vīram Leo Mihelsona atraitne Teksasā, Māršalā, 1985.gadā atvēra mākslas muzeju “The Michelson Museum of Art”. Pēc paplašināšanas tajā iekļauti arī citu mākslinieku darbi, tostarp XX gs. sākuma gleznas, afrikāņu maskas un ķīniešu operas marionetes.

https://www.michelsonmuseum.org/

Bila Rebanes filma “The Giant Spider Invasion”

Latvieši “ir visur” arī kino. Ja esi 80.gadu un šausmu žanra cienītājs, tad noskatīšanās vērta ir igauņu latviešu ģimenē dzimušā Bila Rebanes filma “The Giant Spider Invasion”. Tiesa, tā ir tikai viena no viņa režisētajām un producētajām filmām. Rebane uzņēmis arī muzikālo īsfilmu “Twist Craze”, kas bija finansiāli ienesīgākā sava laika filma. 60.gados režisors Viskonsīnā, ASV izveidoja savu filmu studiju.Rebane uzņēmis arī tādas teicamas filmas kā “Monster A Go-Go” un “Invasion from Inner Earth”. Režisors ir saņēmis Viskonsīnas filmu ražotāju balvu par mūža ieguldījumu.

https://www.youtube.com/watch?v=Bksvon-hSDM

“Tiek lēsts, ka ārpus Latvijas dzīvo aptuveni 370 tūkstoši latviešu. Liela daļa pat trešajā paaudzē ģimenē, prātā un sirdī uztur dzīvu Latvijas vārdu un savu piederību valstij. Iepazīstot viņu veikumu, var ieraudzīt latviešu mantojumu no cita skatupunkta un uzzināt, ar kādiem sasniegumiem varam lepoties,” uzsver Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons.

Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar starptautiskajām latviešu diasporas pārstāvniecībām un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu organizē virkni pasākumu Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Šo pasākumu mērķis diasporas latviskās identitātes un saiknes ar Latviju saglabāšana un veicināšana, vienlaikus stiprinot sadarbību arī citās jomās. Sākot no 2017.gada līdz pat 2019.gada teju visos kontinentos norisināsies vairāk nekā 50 dažāda mēroga pasākumu, lai svinētu latvietību un lai demonstrētu, cik daudzveidīga var būt latviskā kultūras identitāte.

Plašāka informācija medijiem:

Tija Ezeriņa, Public ID Group projektu direktore

M: +371 29719893, e-pasts: This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

 

Lasīts 945 reizes

Ziņas no Latvijas

  • 1
  • 2
  • 3

Par reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem.

08-08-2018 Ziņas no Latvijas

Par reģionālajiem reemigrācijas koordinatoriem.

2018.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidojusi piecu reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu. Reģionālo koordinatoru galvenais uzdevums ir uzrunāt potenciālos remigrantus un noskaidrot to vajadzības, sagatavot atbilstošus piedāvājumus par...

Lasīt vairāk

Diasporas skolotāju tikšanās svētki - Diasporas skolotāju kursi 2018

19-07-2018 Ziņas no Latvijas

Diasporas skolotāju tikšanās svētki - Diasporas skolotāju kursi 2018

Piecdesmit septiņi diasporas skolu skolotāji šī gada 10.–12. jūlijā tikās Latviešu valodas aģentūras (LVA) organizētajos profesionālās pilnveides kursos Salacgrīvā, kur trīs dienu garumā atpūtas kompleksā „Kapteiņu osta” baudīja intensīvu mācību...

Lasīt vairāk

Darba devēji gatavojas sarunām ar aizbraucējiem par atgriešanos Latvijā

19-07-2018 Ziņas no Latvijas

Darba devēji gatavojas sarunām ar aizbraucējiem par atgriešanos Latvijā

18.07.2018           18. jūlijā, mobilo sakaru operatora “Tele2” aizsāktās sociālās kustības “Latvija strādā” esošie un potenciālie partneri – dažādu nozaru un lielumu darba devēji – dalījās ar savu pieredzi emigrantu piesaistei...

Lasīt vairāk

Latvijas finansējumu saņēmušas 56 latviešu skolas pasaulē

17-07-2018 Ziņas no Latvijas

Latvijas finansējumu saņēmušas 56 latviešu skolas pasaulē

Diasporas latviešu skolām 2018. gadā pieejamais finansiālais atbalsts, ko nodrošina Latviešu valodas aģentūra (Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programma “Valsts valodas politika un pārvalde”), ir 108 400 EUR, divas reizes...

Lasīt vairāk

Diasporas, remigrācijas un dažādības tēmām sarunu festivālā LAMPA būs veltīta telts “LATVIETIS 2.0”

29-06-2018 Ziņas no Latvijas

ELA - Eiropas Latviešu apvienība Biedrība „Eiropas Latviešu apvienība“, vienotais reģ. Nr. 40008157244, juridiskā adrese: Lāčplēša ielā 29-5, Rīgā, LV-1011, Latvijā 28.06.2018. Diasporas, remigrācijas un dažādības tēmām sarunu festivālā LAMPA būs veltīta telts...

Lasīt vairāk

Latvijas diasporai radīta jauna reemigrācijas platforma.

14-06-2018 Ziņas no Latvijas

Latvijas diasporai radīta jauna reemigrācijas platforma - https://liepaja.yourmove.lv/ Ar vasarīgiem sveicieniem no Latvijas un Liepājas ! Liepājā ir sākusi darboties digitālā platforma  “Your Move Liepāja”. https://liepaja.yourmove.lv/ . Šī platforma ir vienas pieturas aģentūra ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, kas plāno atgriezties...

Lasīt vairāk

Aicina darba devējus kopīgi apņemties atgriezt Latvijā vismaz 1000 emigrējušo darbinieku

15-05-2018 Ziņas no Latvijas

Aicina darba devējus kopīgi apņemties atgriezt Latvijā vismaz 1000 emigrējušo darbinieku

15.05.2018 “Tele2” aicina darba devējus kopīgi apņemties atgriezt Latvijā vismaz 1000 emigrējušo darbinieku Šodien, 2018. gada 15. maijā, ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atbalstu tika uzsākta “Tele2” sociālā kustība “Latvija strādā”, kuras...

Lasīt vairāk

Latvijas kontūru izskries un izies visā pasaulē.

02-05-2018 Ziņas no Latvijas

Latvijas kontūru izskries un izies visā pasaulē.

Pils iela 21, Rīga, LV-1050, tālr. +371 6750 3663www.Latvia.eu, www.li.lv, info@li.lv Latvieši un Latvijas draugi ārvalstīs 4. un 5. maijā aktīvi svinēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu: rīkos Baltā galdauta svētkus...

Lasīt vairāk

Ārlietu ministrija atbalsta pētījumus par diasporai aktuāliem jautājumiem

16-02-2018 Ziņas no Latvijas

Ārlietu ministrija atbalsta pētījumus par diasporai aktuāliem jautājumiem

2018.gada 16. februārī Ārlietu ministrija atbalsta pētījumus par diasporai aktuāliem jautājumiem 2018. gada 15. februārī tika parakstīta Ārlietu ministrijas un Latvijas Universitātes (LU) Vienošanās par atbalstu Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko...

Lasīt vairāk
Prev Next Lapa: