Teksta izmērs
Ceturtdiena, 24 Jūlijs 2014 00:00

Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma

Vērtēt šo ziņu
(0 balsis)

Rihards Kols gadskārtējā diasporas konferencē: „Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma”

11. un 12.jūlijā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aizvadīta jau ceturtā gadskārtējā konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai.”, kuras norisēs piedalījās 156 dalībnieki no Latvijas, 12 Eiropas valstīm, Islandes, Krievijas, Gruzijas, ASV, Kanādas, Austrālijas, Venecuēlas, lai līdz ar dalīšanos pieredzē apspriestu aktualitātes, meklētu risinājumus diasporas jautājumiem sabiedrības integrācijas kontekstā un izvirzītu prioritātes nākamajam periodam. Konferences mērķis ir nostiprināt dialogu starp ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, Latvijas valsts iestādēm un sabiedrību latviskās identitātes saglabāšanai un saišu stiprināšanai ar Latviju.

Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Rihards Kols, uzsverot Latvijā dzīvojošo latviešu iniciatīvas nepieciešamību draudzīgas vides veidošanā diasporas latviešiem, norādījis: „Ārzemēs dzīvojošie latvieši – mūsu diaspora – ir un paliks daļa no Latvijas valsts un kultūras. Mūsdienu atvērtajā pasaulē aizbraukšana nebūt vairs nenozīmē klātbūtnes neesamību un saiknes zudumu. Latvieši ārzemēs nav atdalāmi no Latvijas un latviešu kopuma – tai ir jābūt integrētai Latvijas politikas veidošanas sastāvdaļai.” Konferences pirmajā dienā, apzinot iestrādes un problēmas, formulējot prioritātes turpmākajai sadarbībai darbu sāka septiņas tematiskās darba grupas: Arhīvi; Izglītība; Visu veidu nometnes; Kultūra; Sociālās garantijas; Katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis…; Diasporas organizāciju darba perspektīvas. Katru no darba grupām uzņēma kāda valsts pārvaldes institūcija, kuras uzmanības lokā ir arī diasporas jautājumi. Otrajā dienā konferences darbs norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā; arhīviem un izglītības jautājumiem tika veltītas paneļdiskusijas; darba grupas apkopoja priekšlikumus risinājumiem, noslēguma sesijā sniedzot ieteikumus nepieciešamajai rīcībai.

Arhīvu jautājumu darba grupa par aktuālu ieceri atzina nepieciešamību apzināt, kurās vietās atrodas latviešu diasporas organizāciju dokumenti, lai varētu izveidot vienotu reģistru, tādējādi nodrošinot piekļuvi tiem un pētījumu veikšanas iespējas. Vienotu reģistru varētu izveidot Latvijas simtgades programmas ietvaros, Latvijas Nacionālajam arhīvam šo darbu koordinējot un sadarbojoties ar latviešu organizācijām mītņu zemēs.

Savukārt kultūras darba grupa, lai varētu nodrošināt mērķtiecīgu koordināciju un saziņu ar dažādu kultūras pasākumu rīkotājiem ārvalstīs, sekmējot Latvijas mākslinieku pārstāvniecību pasākumos ārpus Latvijas, popularizējot Latvijas tēlu, kultūru, personības, kā arī nodrošinot regulāru saziņu ar ārvalstu latviešu organizācijām jautājumos par kultūru, ierosināja izveidot pilna laika darba vietu Kultūras ministrijā. Tāpat darba grupas dalībnieki vienojās, ka Latvijā būtu nepieciešams izveidot konsultatīvu padomi ar ārvalstu latviešu pārstāvniecību kopīgu jautājumu risināšanai, tostarp prioritāšu noteikšanai Latvijas piešķirtajam finansējumam konkrētās nozarēs. Eksperti uzsvēra arī nepieciešamību paplašināt iespējas atbalstīt profesionālās mākslas pieejamību diasporas centros mītņu valstīs.

Izglītības jomā aizvien aktuāla ir latviešu valodas apguve un skolu darbības veicināšana diasporā, tāpēc attiecīgā darba grupa secināja, ka nepieciešams turpināt un palielināt tiešo finansiālo atbalstu diasporas skolām, nodrošināt iespēju diasporas skolotājiem vietnē „Māci un mācies latviešu valodu” dalīties ar pašu izstrādātiem materiāliem, kā arī ievietot norādes uz citām vērtīgām mājaslapām un materiāliem. Viena no jomas prioritātēm ir diasporas skolu monitoringa veikšana un regulāru statistikas datu apkopošana, nodrošinot un apkopojot vienuviet arī diasporai aktuālo informāciju par nometnēm, iespējām diasporas jauniešiem iziet praksi Latvijā, jauniešu sadarbības, brīvprātīgā darba, apmaiņas programmu un citām pieredzes iespējām. Darba grupa ierosināja diasporas organizācijām un LR vēstniecībām iegūt, apkopot un izplatīt informāciju par konkrētās valsts un tās pašvaldību atbalsta iespējām.

Lai veicinātu sadarbību starp diasporas un Latvijas jauniešiem un stiprinātu kultūras mantojuma apgūšanu un latvisko identitāti, darba grupa, kuras pārziņā bija nometņu jautājumi, izteica priekšlikumu atbalstīt 2x2 nometņu organizēšanu Latvijā. Tika spriests, ka kādai no valsts institūcijām būtu nepieciešams izveidot mājaslapu, kurā būtu apkopota informācija attiecībā uz diasporu, tostarp par izsludinātajiem projektu konkursiem, nometnēm, kā arī par iespējamajiem sadarbības partneriem Latvijā un ārvalstīs. Darba grupa ierosināja pilnveidot diasporas un Latvijas bērnu kopīgo nometņu organizēšanas sistēmu Latvijā, kas ļautu laicīgi izsludināt konkursu, izvērtēt projektus un piešķirt finansējumu nometnēm, kā arī tika ieteikts Latvijas pašvaldībām uzņemties nometņu organizēšanu reemigrējušiem bērniem un jauniešiem.

Iztirzājot diasporas organizāciju darba perspektīvas, eksperti aicināja veicināt savstarpēju diasporas organizāciju labās prakses piemēru apmaiņu attiecībā uz pašorganizēšanos, biedru un finansējuma piesaisti, kā arī stiprināt diasporas organizāciju pārstāvību un iesaisti likumdošanas procesos un valsts pārvaldes darbā, tāpat arī domāt par iespējām atvieglot diasporas vēlētāju dalību vēlēšanās. Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi un Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubileju 2018.gadā, darba grupa aicināja plānotos svinību pasākumus rīkot sadarbībā ar diasporu.

Darba grupa „Katrs latvietis ir Latvijas vēstnesis” definēja prioritārās tēmas, kurās vajadzētu koncentrēt ierobežotos institucionālos (valsts) un organizatoriskos (diasporas kopienu un individuālo iniciatīvu) resursus vēstījuma sniegšanā: Latvijas sasniegumi, Latvijas kultūrpolitika, Latvijas sociālo procesu analīze. Darba grupa arī secināja, ka ir steidzama nepieciešamība pēc papildu informācijas klāsta -pamatinformācijas jeb „īsā kursa” par Latviju - latviešiem kā Latvijas vēstnešiem, pārstāvot Latviju, un arī tādai mērķauditorijai kā laulātie/partneri un bērni jauktajās ģimenēs. Tika izcelts valodas jautājums, ņemot vērā arī to mērķauditoriju, kas vēl (vai vairs) nezina latviešu valodu, taču zina citas valodas. Tika uzsvērts, ka uzdevuma veikšanai un lai nodrošinātu kapacitāti un neizniekotu labo gribu un iniciatīvu, kas nāk no emigrācijā esošajiem Latvijas pārstāvjiem, ir jāpilnveido sadarbība ar diasporas pārstāvjiem. Vēstījuma izplatīšanai pasaulē būtu jāorientējas uz elektroniskajiem un virtuālajiem rīkiem.

Konferencei saturiski jauna tēma, kas sākotnēji bija definēta kā „Sociālās garantijas” darba gaitā paplašinājās uz „Sociālie jautājumi”, tādējādi parādot, ka ārpus Latvijas dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem svarīgi ir ne tikai tādi jautājumi kā iespēja Latvijā saņemt ar citās valstīs maksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām saistītos pabalstus un pensijas. Tika secināts, ka ES valstīs spēkā ir kopējs regulējums, taču attiecībā uz citām valstīm ir nepieciešami divpusēji līgumi, kuru izstrādei ir vajadzīga konkrētajās valstīs dzīvojošo diasporas organizāciju iesaistīšanās. Eksperti pievērsa uzmanību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem Latvijā. Tika runāts arī par tādiem jautājumiem kā dokumentu leģitimācija, kārtojot pilsonības, autovadītāju apliecību un testamentu kārtošanas lietas

Kā viena no svarīgākajām aktualitātēm visās darba grupās tika atzīta nepieciešamība pēc vienota informācijas avota, kur rast atbildes uz diasporu interesējošiem jautājumiem.

Kopumā konferences dalībnieki secināja, ka pateicoties regulāram konferenču darbam un informācijas apmaiņai daudzās jomās pēdējos gados ir panākti labi risinājumi. Konferences organizatori ir Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Pasaules brīvo latviešu apvienību un Eiropas Latviešu apvienību.

Informāciju sagatavoja:
Baiba Kauliņa
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste – mājas lapas redaktore
67330306
This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Lasīts 3105 reizes

Ziņas no Latvijas

  • 1
  • 2
  • 3

Ārlietu ministrija atbalsta pētījumus par diasporai aktuāliem jautājumiem

16-02-2018 Ziņas no Latvijas

Ārlietu ministrija atbalsta pētījumus par diasporai aktuāliem jautājumiem

2018.gada 16. februārī Ārlietu ministrija atbalsta pētījumus par diasporai aktuāliem jautājumiem 2018. gada 15. februārī tika parakstīta Ārlietu ministrijas un Latvijas Universitātes (LU) Vienošanās par atbalstu Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko...

Lasīt vairāk

Kā Latvijā atrast labu darbu? Iepazīsimies: YourMove.lv

14-02-2018 Ziņas no Latvijas

Sveiciens no Rīgas! Mani sauc Jānis Kreilis, un es vadu YourMove.lv, darba un informācijas portālu tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Rakstu, jo ceru, ka varēsiet pastāstīt savai kopienai par mums. Portālam pievienojušies jau 40...

Lasīt vairāk

Ārlietu ministrijā apspriež aktualitātes sadarbībā ar diasporu

07-02-2018 Ziņas no Latvijas

Ārlietu ministrijā apspriež aktualitātes sadarbībā ar diasporu

2018.gada 6. februārī Ārlietu ministrijā apspriež aktualitātes sadarbībā ar diasporu gada 6. februārī Ārlietu ministrijā norisinājās darba grupas diasporas politikas jautājumos sēde, kurā valsts institūciju, diasporas organizāciju pārstāvji un sadarbības partneri diskutēja...

Lasīt vairāk

2018. gada Saeimas vēlēšanas ārvalstīs

01-02-2018 Ziņas no Latvijas

2018. gada Saeimas vēlēšanas ārvalstīs

gada 24. janvārī 2018. gada Saeimas vēlēšanas ārvalstīs Ārlietu ministrija sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) ir uzsākusi gatavošanos 13. Saeimas vēlēšanām, kas visā pasaulē notiks 2018. gada 6. oktobrī. CVK sagatavoto materiālu diasporas...

Lasīt vairāk

Latvijas pēdas pasaulē - vietas, kas ceļojot noteikti jāapmeklē

15-12-2017 Ziņas no Latvijas

Latvijas pēdas pasaulē - vietas, kas ceļojot noteikti jāapmeklē

Rīga, 2017.gada 15.decembrī Latvijas pēdas pasaulē - vietas, kas ceļojot noteikti jāapmeklē Publicists Otto Ozols reiz teica: “Latvieši ir visur!” Iespējams, tā patiešām ir, tāpēc, tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, portāls “latviesi.com” sāk...

Lasīt vairāk

Latvijas valsts simtgades sporta spēles

17-11-2017 Ziņas no Latvijas

Latvijas valsts simtgades sporta spēles

Vēlamies Jūs informēt, ka 2018. gadā norisināsies Latvijas valsts simtgades sporta spēles, kuras atbalsta arī Ārlietu ministrija. Pasaules latviešu sporta spēles 2018. gadā notiks jau 55. reizi. Vasaras sporta spēļu atklāšana norisināsies Jelgavā 21. jūnijā,...

Lasīt vairāk

Dokumentālā filma "Eslingenas stāsti" būs redzama interneta televīzijā kanālā.

14-11-2017 Ziņas no Latvijas

Dokumentālā filma "Eslingenas stāsti" būs redzama interneta televīzijā kanālā.

Rīgā, 13.11.2017. Latvijas Televīzija piedāvās pirmizrādi - Kultūras raidījumu redakcijas veidoto dokumentālo filmu "Eslingenas stāsti" Latvijas 99.dzimšanas dienas priekšvakarā, 17. novembrī, Latvijas Televīzija saviem skatītājiem piedāvās pirmizrādi - LTV Kultūras raidījumu redakcijas...

Lasīt vairāk

Pasaules latviešu jauniešu ziemas seminārs no 2017. gada 26.decembra līdz 2018. gada 1. janvārim

06-11-2017 Ziņas no Latvijas

Pasaules latviešu jauniešu ziemas seminārs no 2017. gada 26.decembra līdz 2018. gada 1. janvārim

Vēlamies informēt, ka Nodibinājums 2x2 ar Ārlietu Ministrijas atbalstu rīko Pasaules latviešu jauniešu ziemas semināru no 2017. gada 26.decembra līdz 2018. gada 1. janvārim,  viesu namā “Rezidence Kurzeme”, Strazdē, Latvijā. Seminārs ir paredzēts 18-30...

Lasīt vairāk

Tapis iedvesmojošs Latvijas video sveiciens kaimiņiem simtgadē.

02-11-2017 Ziņas no Latvijas

Tapis iedvesmojošs Latvijas video sveiciens kaimiņiem simtgadē.

Pils iela 21, Rīga, LV-1050, tālr. +371 6750 3663 www.Latvia.eu, www.li.lv, info@li.lv Tapis iedvesmojošs Latvijas video sveiciens kaimiņiem simtgadē Rīga, 2017. gada 2. novembris – Trešdien, 08.11. plkst. 15:00 Latvijas valsts simtgades informācijas...

Lasīt vairāk
Prev Next Lapa:

Jaunākie sludinājumi