Pavisam mazas dzīves nianses………..
Mēs tikāmies ar Vijas k-dzi kādā diezgan vēl dzestrā pavasara dienā, Hudzonas upes krastā. Tā bija saulaina, diezgan vējaina diena, kad gubu mākoņiem bija jāpadodas vēja iegribām…..
Mēs apsēdāmies uz soliņa, baudot spilgto pavasara saulīti, kura acīm lika samiegties un vērojām upi. Pa Hudzonu, visā savā lepnībā, lielais kruīzu kuģis vizināja atpūtniekus.
Tad Vijas k-dze iesāka stāstus par viņas kuģošanām pa pasaules plašajiem ūdeņiem. Tikai ar kuģiem vien māksliniece esot 2,5 reizes Apkārt zemeslodei apceļojusi. Viņas pirmā lielā kuģošana ir bijusi no Vācijas Ausburgas uz Austrāliju, kura ilgusi 40 dienas. Tas bija laiks, Kad tūkstošiem un tūkstošiem cilvēkiem bija sapnis par to, ka varbūt šoreiz viņus sagaida labāka, mierīgāka dzīve tur, vēl  nezināmajā pasaules malā…..

Vēlāk, kad bija liela vēlme studēt dejas mākslu, Vijas k-dze devās ar kuģi no Austrālijas uz Indiju, tad uz Itāliju, tālāk uz Spāniju, kur studēja Flamenko dejas mākslu.
Ar kuģi devusies uz Parīzi un Londonu. Tad atkal kuģojusi mājup uz Austrāliju. Vija Vētra ir pabijusi 5 pasaules kontinentos, kur dejoja, gleznoja, skoloja dejas mākslai jauno paaudzi, tos kuri, tāpat kā māksliniece bez sakrālās dejas savu dzīvi nevarēja citādu iedomāties.
Un būdama lepna par to, ka ir latviete, garus 74 gadus uz skatuves, daudzās pasaules malās un vietās, māksliniece vienmēr nesa Latvijas vārdu ar cieņu, prezentēja mūsu valsti, no kurienes ir nākusi.
Visās publikācijās pieminēja Latviju. V.Vētra radīja pati savu deju grupu – austrumu+ rietumu stilā.
Austrumi – indiešu dejas, rietumi – latviešu svīta.
Austrālijā, 16 gadu garumā, valsts televīzijā pa  pusstundai tika translēta mākslinieces uzstāšanās un deju grupas izrādes.
Amerikā Vijas k- dze pirmo reizi ieradās tālajā 1948. gadā un otro reizi 1964.gadā, kad mākslinieci aicināja veidot koncertu turneju pa ASV, kā arī Kanādā(no krasta līdz krastam). Kopumā tika sniegtas izrādes 46 pilsētās.
Pēc šīm koncertu turnejām V.Vētru Ņujorkā aicināja teātra skolas fakultātē par pasniedzēju. Māksliniece piekrita savam sirds darbam, bet tikai uz vienu akadēmisko gadu, jo viņu gaidīja Austrālijā.
Bet ne vienmēr notiek tā, kā cilvēks izdomā…., tā arī šoreiz, jo mākslinieces laiks Amerikā ieilga.
Cilvēks domā – Dieviņš dara!
Tolaik arī Carnegie HalI darbojās internacionāla baleta studija, kurā dejotprasmi pasniedza Vijas k- dze. Tajā laikā tāda sakrālo deju (un ne tikai) skolotāji bija retums un tāda bija un ir mūsu V.Vētra.
Austrālijā, Anglijā, Amerikā un Latvijā V.Vētru dēvē par deju mācītāju.
Jau no 1990. gada, māksliniece katru gadu apmeklē Latviju. Pēc ilgu, Ilgu gadu prombūtnes māksliniece ieradās savā dzimtenē, pēc Imanta Ziedoņa aicinājuma. Tika rīkota jubilejas izrāde uz Nacionālā teātra lielās skatuves.
1990.gadā Latvijā, V.Vētra uzsāka indiešu deju kustību. Jau vairākus gadus apmāca senioru deju grupas Siguldā. Visiem Latvijā un Amerikā pazīstamā Dace Aperāne, katru otro gadu aicina mākslinieci Siguldas Baltajā flīģelī apmācīt starptautiskos mūzikas kursus. Ir 12 meistarklases Rīgā, Liepājā. Ir tikusies ar interesentiem, skatītājiem Lielvārdē, Ogrē.
1992. gadā Usmas baznīcā, Brīvdabas muzejā, V.Vētra dejoja sakrālās dejas. Tāds notikums Latvijā bija pirmo reizi. Māksliniece atcerās:
pats Dieviņš sita bungas negaisa laikā, deju nobeidzot – saulīte uzspīdēja man uz rokas, viss norimās…. Mistika!
1999. gadā Latvijā, V.Vētrai tika pasniegts apbalvojums – Triju
Zvaigžņu ordenis. Par V.Vētru ir uzņemtas 3 dokumentālās filmas. Pirmo uzņēma Indijas valdība, otro Latvija(sabiedrība 9.), trešo Dienvidslāvija(serbu režisors). Ir izdotas divas grāmatas – „ Deja – mans mūžs” un „Deja un dvēsele”.
Austrālijā ir sacīkšu zirgs vārdā – Vija Vētra, kurš pieder ķīnietim.
Latvijā ir konditorijas izstrādājums – kūka ar nosaukumu Vija Vētra, kura tapa Baldonē „Kūkotavā”.
V. Vētra atcerās, kad saņemot Austrālijas pilsones pasi, Melnburnas pilsētas mērs pasniedzot viņai šo dokumentu, teicis: Indiešu princese no Latvijas, tagad ir austrāliete! Tas tika publicēts visos sabiedrības medijos.
Māksliniece jau no 1970. gada, katru gadu apmeklē Grieķiju, Atēnas, Eginas salu, kur bijusi kronēta par tempļa priesterieni…
Tur uzņem jaunus spēkus, iedvesmu turpmākai dzīvei.
Ziniet, man klausoties šo stāstu, skudriņas pārskrēja ķermenim….
Esmu laimīgs cilvēks, ka man ir tas gods pazīt šo pasaulē pazīstamo mākslinieci, smalko, šarmanto dāmu.
Vijas k-dzes mīļākā krāsa ir violetā. Viņas garderobē šī krāsa vienmēr dominē un tā viņai ļoti piestāv. Arī Latviju māksliniece apmeklē ceriņu ziedēšanas laikā, kad dzimtene ir ietērpta ceriņos.
Es pirmo reizi klātienē iepazinos ar V.Vētru viņas 93. dzimšanas dienā(6.februāris), kuru atzīmēja Daugavas Vanagos, Bronksā, Ņujorkā.
Māksliniece bija ļoti priecīga, ka ir ieraudzījusi jaunas sejas, latvietes, kuras te, Amerikā bieži negadās….
Es toreiz uz pasākumu ierados ar draudzenēm Valdu Rainey un Anitu Cirīti no Ņūdžersijas. Pie kafijošanas mēs ar aizraujošu interesi klausījāmies mākslinieces stāstos. Tos varētu klausīties un klausīties….
Par iecerēm un sapņiem?! Mums ikvienam tādi ir. Arī V.Vētrai ir:
apmeklēt Maču Pikču Perū, kur ir inku sakrālā vieta. Ir sapnis apciemot tempļus Kjoto, Japānā, zemē, kurā nav būts. Un savā 95. dzimšanas dienā un par godu Latvijas 100 gadei – dejos!!!
Latvijas 100 gadei par godu tiks rīkots vērienīgs pasākums – projekts Ņujorkā, kuru iecerēs un realizēs Daugavas Vanagi. V. Vētra, kā mūsu latviešu leģenda, piedalīsies Latvijas svētkos.

Patlaban māksliniece gatavojas ceļojumam uz Latviju, kur viņu gaida ar nepacietību, lai atkal redzētos un turpinātu iesāktos projektus.
Reklāmas Latvijā jau vēsta par paredzētajiem pasākumiem Rīgā, Liepājā un citur, kuri notiks tagad, jūnijā.
Vēlēsim māksliniecei laimīgu atkalredzēšanos ar dzimteni un sapņu piepildījumu.
Veiksmi visās lietās un vietās!
Uz tikšanos Latvijas 100 gadē, Ņujorkā!

Regīna Rūsiņa.

 

ATSTĀT KOMENTĀRU

Lūdzu ievadi komentāru!
Lūdzu ievadiet jūsu vārdu