Students taking a test in classroom

Šī gada 11. septembrī norisinājās Vidzemes plānošanas reģiona organizēts seminārs izglītības pārvalžu speciālistiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem “Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”. Interesentiem piedāvājam semināra lekcijas noskatīties video formātā.
Video: http://tinyurl.com/y23rg3sm

Pasākumā piedalījās Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) pārstāves Ija Groza (remigrācijas koordinatore) un Guna Kalniņa – Priede (VPR administrācijas vadītāja), kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ilze Seipule, Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross, Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma, kā arī ar savu pieredzes stāstu par remigrējušo bērnu iekļaušanos Rīgas Juglas vidusskolā dalījās Juglas vidusskolas direktore Aija Melle.

Uzkrāt pieredzi ārzemēs un atgriezties Latvijā!

Kādēļ cilvēki aizbrauc no Latvijas? Vai ir viegli atgriezties Latvijā pēc dzīves ārvalstīs? Kāpēc vidzemnieki atgriežas atpakaļ uz dzimto pilsētu pēc ilgiem gadiem prom no Latvijas? Uz šiem un citiem aktuāliem jautājumiem pagājušajā nedēļā atbildes meklēja un savos pieredzes stāstos par atgriešanos vai pārcelšanos uz dzīvi Valmierā pēc darba vai mācībām ārzemēs dalījās četri vakara dalībnieki stāstu un sarunu vakarā “Ar pasaules pieredzi Valmierā”.

“Ārzemes ir iespēju zeme mācībām, pieredzei, karjerai, bet pēc kāda dzīves posma noteikti jāatgriežas Latvijā”, tā stāsta viena no vakara runātājām. Tur dzīvojot iespējams gūt pieredzi, kas atgriežoties lieliski noder, piemēram, iemācīties sevi prezentēt, nemitīgi stāstīt, atgādināt par sevi. Ar domu ka nav ko zaudēt, mēģini un dari. Celt savu pašapziņu un uzdrīkstēties — tas vietējiem latviešiem bieži vien trūkst, lai sasniegtu savus sapņus.

“No vairākiem runātājiem izskanēja vēl citas kopīgas atziņas par dzīvošanu ārzemēs”, stāsta viena no pasākuma organizatoriem, Vidzemes plānošanas reģiona Remigrācijas koordinatore Ija Groza, “Latvijā nav ierasts ikdienā veikt milzīgus attālumus, taču ārzemēs tā ir ierasta prakse. Darbā jāpavada vidēji 12-14 stundas, ceļā aiziet 4-5 stundas. Tā rezultātā dzīves ritms veidojoties ļoti saspringts, stresains un ātri ir jāiemācās plānot savs laiks pa minūtēm, ne tikai darbam, bet arī privātajai dzīvei.” Tāpat alga par darbu ir krietni augstāka par Latvijas algām, taču tas prasa milzīgus laika resursus un ikdienā nepieciešamo pakalpojumu izmaksas ir attiecīgi augstākas, kā piemēram izmaksas par bērnudārzu.

“Amerikā dominē “skarbais kapitālisms”, nav tik izteikts un atstrādāts sociālā atbalsta mehānisms, kāds ir Eiropas valstīs. Viss ir jāizcīna pašam — lai ko sasniegtu ir obligāta nemitīga komunikācija, atgādināšana par sevi. Līdz ko pāris mēnešus neesi apritē, esi izkritis. Ne jau tāpēc, ka slikts, bet tāpēc, ka kāds cits ir tavā vietā!”, par biznesa kultūras atšķirībām Latvijā un Amerikā savā pieredzē dalījās Vismands Menjoks, Biznesa attīstības direktors Latvijas uzņēmumā “APPLY”. “Amerikā ļoti novērtē radošos prātus. Telekomunikāciju nozarē pieprasīti un atzīti ir bijušo padomju republiku radošie inženieri.”

Vakara runātāji vairākkārt izteica domu par strādāšanu attālināti — dzīvot Latvijā, bet strādāt ārzemēs, ik pa laikam izbraucot, kad nepieciešams. Tā izbēgot no ilgajiem braucieniem ikdienā, pazušanas milzīgajās pilsētās un galvenais, paliekot savā dzimtajā valstī un jūtot svarīgo “savējo sajūtu”.

Papildus informācija: Kaiva Anna Upleja, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāve, E-pasts: kaiva.upleja@strategies.lv

Video: https://www.youtube.com/playlist?list=PL1JJtF4POFiN9z7I-pBUUOTGGvPg7wE8X&fbclid=IwAR2vBOB_zascaAhTN_8CGsrTokBHv0ypgLT8vbw1J5TKH3Gf3UM4v3rzapE

ATSTĀT KOMENTĀRU

Lūdzu ievadi komentāru!
Lūdzu ievadiet jūsu vārdu